Kādi kokapstrādes instrumenti tev nepieciešami?

Foto: Pixabay.com

Cilvēki galdniecību izmanto dažādiem nolūkiem. Vieniem skaistu, praktisku, izturīgu koka priekšmetu izgatavošana kalpo kā iespēja atslābināties un trenēt “radošuma muskuli”. Šiem cilvēkiem galdniecība ir hobijs, kurā zāģu skaidas dziedē dvēseli. Citi no entuziastiem kļūt par profesionāļiem un par savām kokapstrādes prasmēm saņem visai patīkamu honorāru. Neatkarīgi no tā, vai tu esi profesionāls galdnieks, meistars vai iesācējs, tavā darbnīcā ir jābūt vairākiem “must have” instrumentiem, lai galdniecības darbi raiti ritētu uz priekšu. Kas tie ir? Uzzini raksta turpinājumā!

Kādi instrumenti man nepieciešami?

Iesācējiem, kas vēlas nodarboties ar galdniecību hobija līmenī un nekad to iepriekš nav darījuši, ir ļoti viegli apjukt plašajā instrumentu piedāvājumā. Tā vietā, lai iegādātos veselu kaudzi dārgu instrumentu, patiesībā var iztikt ar vienkāršiem un salīdzinoši lētiem instrumentiem, kas iedalās 5 pamata grupās:

mērīšanai;
sagarināšanai;
kokmateriāla fiksācijai;
pēcapstrādei;
montāžai.

Turpinājumā īsi aprakstīsim katru instrumentu grupu un tajā ietilpstošos instrumentus, ko laika gaitā būtu nepieciešams ieviest tavā galdnieka darbnīcā.

Mērīšanas instrumentu grupa

Teiciens “Septiņreiz nomēri, vienreiz nogriez” ir izcils padoms galdniekiem. Tomēr, lai pietiktu vienreiz nomērīt, mūsu padoms ir – iegādāties kvalitatīvus, precīzus un viegli lasāmus mērinstrumentus. Galdniekiem nepieciešami stūreņi un mērlentes.

Stūrenis

Ir gandrīz neiespējami radīt kvalitatīvus un precīzus galdniecības projektus bez stūreņa palīdzības. Labi stūreņi tev palīdzēs izveidot dažādus leņķus, ja gatavosi mēbeles, un palīdzēs pārliecināties par leņķu precizitāti. Vairumam stūreņu ir arī centimetru un milimetru atzīmes, kas ļaus tos izmantot arī kā lineālus. Lai strādāt būtu viegli, tev būs nepieciešams:

fiksētais stūrenis (taisnu leņķu veidošanai);
kombinētais stūrenis (instruments taisnu un 450 leņķu veidošanai, centimetra mērs un līmeņrādis trīs vienā);
maiņleņķa stūrenis (ļauj mainīt un mērīt visus iespējamos leņķus un pārnest tos uz materiālu).

Pieredzējušiem galdniekiem un profesionāliem meistariem lieti noderēs arī digitālais stūrenis, bet iesācējiem iesakām pieturēties pie klasiskajiem stūreņiem, lai ietrenētu roku un aci precīza leņķa izveidē.

Mērinstrumenti

Foto: Pixabay.com

Katram galdniekam pie rokas vienmēr jābūt vismaz vienam mērinstrumentam, jo bez precīziem mēriem nav iespējams izveidot precīzu, kvalitatīvu galdniecības meistardarbu. Meklējot mērinstrumentus savai galdniecības darbnīcai, pievērs uzmanību:

klasiskajai mērlentei (3 – 8 metrus metāla mērlente, kas “ieraujas atpakaļ” kārbiņā, piespiežot pogu);
mērlentei – rullim (10 – 100 metrus gara mīkstā mērlente ar uztīšanas sistēmu);
salokāmajam metramēram (tipiski koka metramērs, kas salokāms vairākās daļās).

Vairums galdnieku izmanto klasiskās mērlentes, jo tās ir vispraktiskākās, ņemot vērā, ka reti kura mēbele ir garāka par 8 metriem.

Sagarināšanas instrumentu grupa

Visi koka meistardarbi sākas ar materiāla sagarināšanu daļās, no kurām tiks izveidotas detaļas vai uzreiz gatavi mākslas darbi. Neviena galdnieka darbnīca nav iedomājama bez vismaz viena zāģa klātbūtnes, taču vairumā darbnīcu ir atrodami pat vairāki atšķirīgi zāģi, jo katrs no tiem veic specifisku uzdevumu. Turpinājumā piedāvājam tev iepazīties ar galvenajiem zāģu tipiem un kam tie paredzēti.

Ripzāģis

Elektriskais zāģis, kuram noteikti jābūt katra galdnieka darbnīcā. Ripzāģi ir pieejami ar 3 dažādiem ripu veidiem:

plēšanas ripa – paredzēta koksnes plēšanai paralēli tās stiegrām;
zāģēšanas ripa – paredzēta koksnes sagarināšanai, zāģējot perpendikulāri tās stiegrām;
kombinētā ripa – paredzēta gan koksnes plēšanai, gan zāģēšanai.

Šīs ripas atšķiras pēc zāģa zobu izvietojuma un formas. Plēšanas ripai tie ir precīzi taisni, zāģēšanas ripai pamīšus ieliekti uz vienu un otru pusi, kombinētajai ripai ir pieejami abi varianti.

Finierzāģis

Finierzāģi izmanto dažādu formu izzāģēšanā – ar to iespējams zāģēt gan taisnu, gan liektu līniju. Atšķirībā no ripzāģa, kura asmens kustas uz riņķi, finierzāģa asmens kustas šurp – turp.

Leņķzāģis

Ripzāģis, ko izmanto kokmateriāla sazāģēšanai 900, 450 vai 22,50 leņķī, taču ir iespējams sazāģēt arī citos leņķos. Lai arī tas ir pieejams ar vairāku veidu ripām, leņķzāģēšanai jāizmanto zāģēšanas ripa.

Lentzāģis

Līdzīgi kā finierzāģis – lentzāģis ir paredzēts gan formu izzāģēšanai (turklāt sniedzot iespēju mainīt zāģēšanas leņķi procesa laikā), gan arī materiāla plēšanai kā ripzāģis.

Rokas zāģis

Vai gan roku zāģi prasa kādus paskaidrojumus? Šis instruments ir “must have” ne tikai galdnieka darbnīcā, bet katrā mājsaimniecībā.

Fiksēšanas instruments

Visērtākais un efektīvākais veids, kā nofiksēt kokmateriālu, kamēr to apstrādā, ir skrūvspīles. Tās ir iespējams pagriezt, tāpēc varēsi strādāt sev visērtākajā leņķī.

Pēcapstrādes instrumentu grupa

Pēc tam, kad detaļas ir izveidotas salīdzinoši raupjas, tās nepieciešams apstrādāt, lai padarītu gludas un patīkamas pieskārienam. Šim nolūkam izmanto sekojošos instrumentus:

ēveli, ko izmanto koksnes “noskūšanai”, padarot to ar katru kustību arvien gludāku un gludāku;
orbitālo slīpmašīnu, kas ar smilšpapīra diskiem, griežot tos uz riņķi, koksni padara gludāku. Maksimālai kvalitātei nepieciešami vairāki dažādu raupjumu smilšpapīri;
vīli, kas ir salīdzinoši lēts manuālais instruments koksnes nogludināšanai.

Foto: Pixabay.com

Montāžas instrumentu grupa

Visbeidzot, kad visas detaļas ir gatavas, laiks tās samontēt kopā. Ja iepriekš kāds no minētajiem instrumentiem tev varētu būt bijis svešs, tad šie visi tev būs pazīstami, un tie ir: