Parfimērijas ūdens Etat Libre d'Orange The Ghost In The Shell, 100 ml

Šķidri smaržojoša Aqual™ un Yuzu saplūsms rada citrusaugļu un metālisku svaigumu. Tā ir cilvēka miesas metafora, jo samtaina āda un sulīgs persiku augļu aromāts savijas ar heksilcetātu – noslēpumainu sastāvdaļu, kas iegūta, izmantojot biotehnoloģijas, ar zaļa, kūstoša bumbiera smaržu.

Vērtīgā jasmīna dvēsele tiek iemiesota, saskaroties ar Mugane™ – pētniecības molekulu, kas pastiprina ziedu dzīvīgumu. Sirds kļūst cilvēcīgāka ar barojošu akordu, kas atkārto piena un ādas smaržu.

Hibrīds, pārcilvēcisks ķermenis starp dabisko un sintētisko, kura dzīvības spēks dzimst no dzintara koksnes spēka un hroma sūnu minerāliem. Dualitāte, ko iedvesmo jutekliskais vinilguaiaola nospiedums, kas dublē dzintara un dzīvnieku biotehnoloģisko vaniļas DNS.

„Tā ir bāla mēness gaismas nakts, 20. gadsimta beigu nakts, nakts, kad vecā pasaule beidzas un jaunā sākas. Tā ir nakts, kad trīc roka, drosmīgi nolaižot svēto krustu pie sirds, lai palīdzētu pāriet tēva statusā.

Tā nu, kā krucifiksu, tajā naktī es paņemu “Hiperionu” – Dena Simonsa romānu. Šī ir meistarīga zinātniskās fantastikas sāga, kas cildina bezgalīgo leģendu par franču jezuītu priesteri Pjēru Tejāru de Šardēnu, kurš bija 20. gadsimta pētnieks, paleontologs, teologs un filozofs.

Un es lasīju, nomierināts, līdz rītausmas atspulgiem, līdz pirmajiem zeltainajiem austrumu stariem. Es lasīju cilvēka nākotni, transhumānisma svinības un mašīnas uzlabotās cilvēces kvalitatīvo lēcienu. Reti kad esmu tik ļoti mīlējis kādu grāmatu, reti kad esmu tik ļoti mīlējis kādu domātāju.

Tajā naktī es izlasīju to, ko kāds cilvēks domāja redzējis laika kapos.

Es mīlu vārdus materiālu kalpošanā, kad tie apvienojas, lai radītu dzeju mūsu pudeļu apakšā; tādēļ pirms dažiem gadiem es pieminu Pjēra Tejāra de Šardēna darbu vienam no pēdējiem dzīvajiem triumfējošā 20. gadsimta lieciniekiem un jautāju viņam: “Tātad Tejārs de Šardēns, ģēnija priekštecis?” Skatiens, klusums un atbilde četros negaidītos vārdos, četros vārdos, ko čukstēja mans tēvs: “Spoks bruņās”.

Tas ir dzimšanas akts, kas rada smaržu garu. Pārējais ir dzeja, ko izdzīvot uz ādas. Pjērs Tejārs de Šardēns nomira 1955. gadā, taču viņa gars turpina ceļot. Šīs smaržas to paplašina, apvienojoties ar japāņu mākslinieku Širo Masamuni, lai pārsniegtu Zemes garu.

Sajaucot biotehnoloģiju un dabisko materiālu, šīs smaržas klusi svin nākotnes atmodu un čukst arī par dienu, kas pienāks ar providences vai nejaušības palīdzību, kad cilvēce būs apvienojusies un organizēta. Dienu, kad visa apziņa tiks aicināta no infosfēras, lai izveidotu pārāku būtni un pārietu no inertā uz dzīvo. Kad molekulas apvienosies, lai radītu dzīvību, mēs spersim kvalitatīvu lēcienu, kas kļūs par transhumānisma sākumpunktu un galamērķi.

Šīs smaržas ir nākotne. Tās pie mums nonāk no 20. gadsimta.

“Spoks bruņās” – smaržas, kas vēsta par cilvēka fenomenu un tā paradoksu, smaržas, ko valkāt uz sevis pēc patikas. Smaržas kā izplatīšanās pretī otram, kas padara jūs par evolūcijas asi un bultu; patiesi moderni!

No matērijas dzīlēm, celies augšup!”

– Etjēns de Svardts