Foto: Pixabay.com/Fabsynthese
Betons jau labu laiku ir visplašāk izmantotais celtniecības materiāls. Tas ir izturīgs, lēts un to ir salīdzinoši vienkārši pagatavot no smiltīm, cementa, akmens šķembām un ūdens. Taču, lai gan tā sagatavošana izklausās pēc viegla procesa, tāpat ir jāpārzina atsevišķas detaļas, piemēram, kādas ir pareizās betona proporcijas. Tāpēc mēs šajā rakstā izstāstīsim tieši to, kā arī sniegsim īsu pamācību, kā betonu pagatavot pašam saviem spēkiem.
Kādas ir betona labās īpašības?
Galvenā betona raksturiezīme ir tā stiprā izturība – tas ir noturīgs pret uguni, ūdeni, vējiem, kā arī augstām un zemām temperatūrām. Par spīti tā noturībai, to arī ir ārkārtīgi lēti apkopt. Ja vēlies pats izgatavot betonu, tad to pavisam mierīgi vari izdarīt, jo tā izejvielas ir visur pieejamas. Turklāt tu to varēsi pielāgot savām vajadzībām, jo to var sagatavot atšķirīgos izmēros, formās un biezumos.
Kādēļ betons tiek izmantots celtniecībā?
Foto: Pixabay.com/Fabsynthese
Betons lielākoties tiek izmantots ceļu, māju pamatu, grīdu un augstceltņu celtniecībā, jo tas ir izturīgs ne tikai pret triecieniem un smagām nastām, bet arī ekstrēmiem laikapstākļiem, rūsu, ķīmiskajām reakcijām, uguni, ūdeni un tā tālāk.
Tas arī ir atjaunojams un atkārtoti izmantojams, tāpēc izvēle izmantot to ir ne tikai praktiska, bet ari ekoloģiska. Tam arī ir dažādas kosmētiskās priekšrocības – to var skaisti nokrāsot ar gaisa kompresora vai citu rīku palīdzību.
No kā ir pagatavots betons un kas nodrošina tā izturību?
Foto: Pixabay.com/Pexels
Visvienkāršāko betona paveidu gatavo no portlandcementa, smiltīm, ūdens un akmens šķembām. Pateicoties ķīmiskam procesam, ko sauc par hidrāciju, šīs sastāvdaļas sajaucas kopā un sacietē, izveidojot izturīgo akmenim līdzīgo masu, ko mēs pazīstam kā betonu.
Betona sagatavošanā vari izmantot arī citas cementa šķirnes, piemēram, sārņu portlandcementu, ātri cietējošo cementu un citas. Tāpat ar smiltīm, taču pirms to iejaukšanas pārliecinies, ka tajās nav daudz putekļu vai māla daļiņu, jo tās var ievērojami pasliktināt maisījuma kvalitāti, kā arī pārbaudi, vai tās ir tīras un bez organiskiem piesārņotājiem. Pievēršoties šķembām, vari izmantot arī granti, taču betona gatavošanā ir jāizmanto tikai akmeņi ar raupju un nevienmērīgu virsmu, jo tādējādi tie vieglāk salips ar pārējiem maisījuma komponentiem.
Kādas ir betona izturības kategorijas?
Betonam ir dažādas izturības kategorijas, kas ir norādītas no M5 līdz M70. Betona kategorijas nosaka betona stiprību un sastāvu, kā arī minimālo betona stiprību pēc 28 sākotnējas sajaukšanas dienām.
Betona kategoriju apzīmē MPa mērījumos, kur M apzīmē maisījumu un MPa apzīmē kopējo stiprību. Jo augstāks skaitlis pie M, jo izturīgāks betons – piemēram, M5 kategorijas betonam ir 5 ņūtonu spēks, bet M70 kategorijas betonam ir 70 ņūtonu spēks.
Salīdzinājumam – visstiprākais betons ir M70 kategorijā, ko izmanto augstceltņu un garu tiltu celtniecībā. Savukārt attiecīgi visvājākais betons ir M5 kategorijā, ko izmanto terašu plātņu un ietvju veidošanā.
Kādi ir priekšnosacījumi kvalitatīvam betona maisījumam?
Foto: Freepik.com/Jcomp
- Pareizā betona sastāvdaļu kompozīcija
Kā jau minēts iepriekš, pārsvarā betons tiek izgatavots no portlandcementa, smiltīm, ūdens un akmens šķembām. Tas varbūt izklausās vienkārši, bet tā gluži nav. Viena no visdrošākajām proporcijām ir 1:3:6 sadalījums – 1 daļa cementa, 3 daļas smilšu, 6 daļas akmens šķembu un ūdens, kas sver 50 % no sauso komponentu svara, kā arī gaiss.
Pie izejvielām ir iekļauts gaiss, jo, lai maisījums būtu efektīvs, tajā ir jāatrodas mikroskopiskiem gaisa burbuļiem, kas liekajam ūdenim palīdzēs izgarot. Taču šiem burbuļiem ir jābūt patiešām sīkiem, jo savādāk betonā atradīsies par daudz gaisa un tas sāks plaisāt un sarauties. Burbuļus vari izveidot pats ar savām rokām vai ar gaisa kompresora palīdzību. Taču ņem vērā, ka betona proporcijas ir atkarīgas no vēlamā betona tipa.
- Noturība
Ja vēlies izveidot patiešām stipru būvmateriālu, stingri jāuzmana ūdens daudzums. Jo vairāk to pievienosi, jo lielāka ir iespējamība, ka liekais ūdens izgaros un tādējādi liks jaunizveidotajam betonam sarauties vai saplaisāt. Tāpēc, ja vēlies īpaši stipru betonu, pievieno vairāk akmens šķembu.
- Izturība pret sasalšanu
Ja betonu plāno gatavot aukstā ziemas dienā, samazini ūdens daudzumu, padari maisījumu blīvāku un izveido tajā vairāk gaisa burbuļu.
- Masas viendabība
Lai betona masa būtu pēc iespējas viendabīgāka un tādējādi vieglāk pielāgojama tavām darba vajadzībām, atceries betona maisījumam pievienot pietiekami smilšu.
Kā pašam pagatavot betonu?
Foto: Pixabay.com/Hakovk
1. Sagatavo nepieciešamos rīkus
Lai gan betona sajaukšanai obligāti nav nepieciešams betona maisītājs, šajā rakstā izstāstīsim, kā betonu sagatavot ar to. Tālāk sameklē lāpstu, ar ko maisītājā iemest visas nepieciešamās izejvielas. Vajadzēs arī spaini, kurā turēt ūdeni. Sagatavo materiālus un ievēro pareizās betona proporcijas.
Sagatavo smiltis, cementu, ūdeni, akmens šķembas un citus materiālus, no kuriem esi nolēmis gatavot betonu. Ja vēlies betonu padarīt stiprāku, vari pievienot arī kalcija hidroksīdu. Pārliecinies, ka materiāli ir tīri, augstas kvalitātes un nesatur nekādus ķīmiskus vai organiskus atkritumus.
Jāatzīmē, ka nav vienas definējošās betona proporcijas. Gatavošanas laikā vari izmantot 1:3:6 proporciju, kas norādīta augstāk, vai arī citu, piemēram 1:2:4 sadalījumu – vienu daļu cementa, divas daļas smilšu un 4 daļas akmens šķembu.
Šajā kombinācijā ūdens svaram arī jābūt apmēram pusei no kopējā sauso izejvielu svara. Izvēlētās betona proporcijas var atšķirties no iecerētā pielietojuma, kā arī materiāliem – piemēram, ja izmantosi slapjas smiltis, tad būs nepieciešams mazāk ūdens. Ja vēlies mazliet plānāku betonu, tad būs nepieciešams vairāk ūdens, un tā tālāk.
Sagatavo arī citus rīkus, piemēram, gaisa kompresoru, ar kura palīdzību maisījumā ievietot vairāk gaisa, vai krāsas kompresoru, ko izmantot, jaunizgatavoto betonu skaisti nokrāsojot.
2. Sāc piepildīt maisītāju
Betona maisītājā iepildi noteikto ūdens daudzumu un pēc tam to iedarbini. Tu ar laiku varēsi noteikt īsto tilpumu, jo to varēs redzēt pēc maisījuma konsistences – ja ūdens būs par daudz, tad masa būs pārāk šķidra. Savukārt ja ūdens būs par maz, tad smiltis, šķembas un cements nejauksies kopā. Kad esi pievienojis ūdeni, ar ķerru pieved smiltis un šķembas un ar lāpstu iekrauj dažas vienības maisītājā.
Kad esi iekrāvis smiltis un šķembas un pievienojis ūdeni, atver cementa maisījuma paku un ieliec dažas lāpstas ar cementu un pēc tam ieslēdz betona maisītāju. Pirms cementa iekraušanas uz tā pakas izlasi instrukciju, kurā norādītas īstās izejvielu proporcijas.
Pēc pāris minūtēm, kad betona maisītājs jau ir sācis sajaukt visas izejvielas, pievieno vēl mazliet cementa. Ir nepieciešams visas izejvielas iekraut secīgi, jo, ja visu ieliksi uzreiz kopā, maisījums nebūs viendabīgs.
3. Izkrauj gatavo betonu
Kad maisījuma konsistence ir krēmīga un bez kunkuļiem, vari to liet ārā no maisītāja. Ielej betona maisījumu ķerrā un aizved uz izvēlēto darba vietu. Pēc tam, kad esi iztukšojis betona maisītāju, iztīri to, ielejot ūdeni un ļaujot tam uz pāris minūtēm griezties.
Apkope pēc darba ir svarīga, jo pretējā gadījumā betona maisītājs būs pilns ar sacietējušu betonu un to būs grūtāk izmantot. Kad esi iztīrījis maisītāju, aizved gatavo maisījumu un izgāz uz izvēlētās darba vietas. Nogaidi, līdz betons sacietē un pēc tam vari to apstrādāt, piemēram, apkrāsot ar krāsas kompresora palīdzību. Ja pēc darba beigšanas cementa paku vēlies izmantot atkārtoti, lieti noderēs gaisa kompresors, ar kura palīdzību to kārtīgi aiztaisīt ciet.
